“Viņš vienkārši bieži slimo”: kad bērna LOR problēmām tomēr jāmeklē dziļāks iemesls?

Pirmsskolas vecuma bērniem iesnas, saaukstēšanās un ausu iekaisumi ir bieža parādība, tāpēc vecāki nereti uzskata, ka tas ir posms, kas vienkārši “jāizdzīvo”. Tomēr ilgstoši aizlikts deguns, elpošana caur muti, regulāra krākšana vai atkārtoti ausu iekaisumi var liecināt par problēmu, kurai nepieciešama rūpīgāka izvērtēšana. Mūsu klīnikas otolaringoloģe Dr. Ilze Ivane skaidro, kad bērna LOR problēmas vairs nevajadzētu uzskatīt par vienkāršu slimošanu un kādos gadījumos nepieciešama ārstēšana.

“Vienkārši jāizslimo” vai tomēr jāiet pie ārsta?

Pirmsskolas vecuma bērni vēl tikai apgūst higiēnas paradumus, bet viņu imūnsistēma attīstās un mācās atpazīt vīrusus un baktērijas. Ciešais kontakts ar citiem bērniem bērnudārzā vai brāļiem un māsām mājās veicina apmaiņu ar dažādiem vīrusiem. Tāpēc bieža slimošana maziem bērniem nav nekas neparasts – augšējo elpceļu saslimšanas pirmsskolas vecuma bērnus var piemeklēt pat vidēji 7–10 reizes gadā. Svarīgi ir tas, kā bērns jūtas starp slimošanas reizēm.

Bērnam augot, ir svarīgi normāli elpot caur degunu. Mazi bērni patiešām slimo biežāk, taču ne visu vajag uzskatīt par normu. Ilgstoši aizlikts deguns, krākšana, atkārtoti iekaisumi, katras iesnas noved pie vidusauss iekaisuma – šādus signālus nevajadzētu atstāt pašplūsmā un tomēr doties pie ārsta. Regulāri un ilgstoši vidusauss iekaisumi var ietekmēt dzirdi, bet traucēts miegs var ietekmēt ikdienas pašsajūtu – mazāki bērni var kļūt hiperaktīvi un viņiem var būt grūtāk koncentrēties, savukārt lielāki bērni kļūst noguruši un apātiski.

Konsultēties ar LOR ārstu noteikti vajadzētu, ja:

• iesnas vai aizlikts deguns turpinās vairākas nedēļas;
• viena slimošana pāriet nākamajā, un bērns starp tām īsti neatveseļojas;
• vidusauss iekaisums atkārtojas vairāk nekā 3 reizes pusgadā;
• ausī ilgstoši saglabājas šķidrums;
• gandrīz katras iesnas beidzas ar ausu iekaisumu;
• bērns ilgstoši elpo caur muti;
• bērns regulāri krāc vai šņākuļo – arī tad, ja iesnu nav;
• bērns skaļi klausās televizoru vai bieži neatsaucas un nereaģē uz apkārtējām skaņām;
• runas vai valodas attīstība neatbilst bērna vecumam.

Vai adenoīdi un palielinātas aukslēju mandeles vienmēr jāārstē?

Palielinātas aizdegunes mandeles jeb adenoīdi var ilgstoši apgrūtināt elpošanu caur degunu, izraisīt krākšanu un atkārtotas ausu problēmas. Tomēr vienam pašam mandeļu izmēram īsti nav nozīmes – tās var būt palielinātas, bet bērnam sūdzību nav, un tādā gadījumā ārstēšana nav nepieciešama. Jāvērtē simptomu kopums!

Ārstēšana var būt nepieciešama, ja palielinātas mandeles izraisa:

• miega apnoju;
• biežus iekaisumus vai angīnas;
• atkārtotus vidusauss iekaisumus;
• dzirdes pasliktināšanos;
• būtiskus miega un elpošanas traucējumus.

Kad bērnam nepieciešama operācija?

Lēmums par operāciju tiek pieņemts tikai tad, ja ir sagaidāms, ka ķirurģiska iejaukšanās bērnam palīdzēs vairāk nekā medikamenti vai nogaidīšana, lai varētu vieglāk elpot, labāk dzirdēt un mazāk slimot. Protams, pilnībā no slimošanas nākotnē tas nepasargās, taču var būtiski uzlabot bērna dzīves kvalitāti.

Operācija nav pirmais risinājums. To ārsts apsver tad, ja ar cita veida terapiju nepietiek un problēma būtiski ietekmē bērna dzīves kvalitāti. Nav vienādu pacientu un vienas terapijas, kas der pilnīgi visiem! Diviem bērniem var būt līdzīgi simptomi, bet vienam tie pāriet viegli, otram – traucē dzirdei, miegam un attīstībai. Tāpēc LOR ārsti ārstē nevis diagnozi, bet bērnu, un vienmēr izvēlēsies saudzīgāko terapiju problēmas risināšanai.

Pirms bērna operācijas nav muļķīgu jautājumu!

Katras konsultācijas sākumā LOR ārsts izvērtēs sūdzības, bērna slimības vēsturi un iepriekšējo ārstēšanu, izmeklēs ausis, degunu un rīkli. Atkarībā no situācijas var būt nepieciešami papildu izmeklējumi. Ja operācija ir piemērotākais risinājums, sekos sagatavošanās – asins analīzes – un anesteziologa konsultācija.

Kā novērojuši mūsu klīnikas ārsti, ar bērniem parasti nav problēmu visu sarunāt – kas nekaiš atnākt, pagulēt, tad pamosties, uzreiz dabūt saldējumu un pēc tam veselu nedēļu arī mājās ēst saldējumu! Vecāki gan mēdz uztraukties daudz vairāk. Tāpēc ir svarīgi uzdot ārstam jebkādus jautājumus par bērna operāciju – nav muļķīgu jautājumu, bet katra atbilde palīdzēs pieņemt izsvērtu lēmumu un justies mierīgāk!

Vecāki var palīdzēt sagatavot bērnu operācijai, par to runājot mierīgi un atbilstoši vecumam un īpaši neaizraujoties ar biedējoši detaļu izklāstu. Savukārt pašiem vecākiem pirms bērna operācijas justies mierīgāk palīdzēs ārsta atbildes uz šādiem jautājumiem:

• Kāpēc operācija ir vajadzīga?
• Kāpēc tā nepieciešama tieši tagad?
• Kāds ieguvums bērnam no tās sagaidāms?
• Vai ir alternatīvas ārstēšanas metodes?
• Vai pastāv komplikāciju riski?
• Kā norisināsies operācija un atveseļošanās?
• Kad bērns varēs atgriezties skolā vai bērnudārzā?
• Kādi būs ikdienas ierobežojumi atveseļošanās periodā?

Jo labāk vecāki izpratīs, kas sagaidāms, jo drošāk viņi jutīsies un jo vieglāk būs sagatavot arī bērnu.