“Kamols kaklā” un hronisks klepus? Pie vainas var būt atviļņa slimība

Dedzināšana aiz krūšu kaula pēc sātīgas maltītes daudziem ir pazīstama kā atviļņa slimības pazīme. Taču pastāv arī tā sauktais “klusais reflukss” jeb laringofaringeālais reflukss, kas bieži neizpaužas ar tipiskām grēmām. Tā vietā cilvēks jūt kairinājumu rīklē, nepārejošu krekšķināšanu, “kamola sajūtu” kaklā vai klepu bez skaidra iemesla.

Mūsu klīnikas vadītājs Dr. med. Rūdolfs Jānis Vīksne skaidro, kāpēc šie simptomi mēdz ieilgt, kādas kļūdas visbiežāk pieļaujam pašārstējoties un kad ir vērts meklēt palīdzību, lai noskaidrotu problēmas patieso cēloni.

Kas ir “klusais reflukss”, un kāpēc tas maldina?

Laringofaringeālais reflukss nozīmē, ka kuņģa saturs – skābe un fermenti – periodiski nonāk līdz rīklei un balsenei. Šajās zonās gļotāda ir jutīgāka nekā barības vadā, tāpēc pat neliels kairinājums var izraisīt izteiktus simptomus. Tāpēc daļai cilvēku nav klasiskās dedzināšanas sajūtas aiz krūšu kaula, bet gan tā sauktie “kakla simptomi”, kas šķietami nav saistīti ar gremošanas sistēmu.

Tas ne vienmēr izskatās pēc “kuņģa problēmas”, un cilvēki nereti gadiem ārstē rīkli, lietojot pastilas, aerosolus, reizēm pat nepamatoti antibiotikas, taču uzlabojums ir īslaicīgs vai tā nav vispār, jo netiek risināts cēlonis.

Kādi simptomi var liecināt par refluksu?

Visbiežāk sastopamās pazīmes ir:

• “kamola sajūta” kaklā, kas nepāriet;
• hroniska krekšķināšana vai vēlme attīrīt kaklu;
• ilgstošs klepus bez skaidras saaukstēšanās ainas;
• aizsmakums vai balss nogurums;
• sausuma, skrāpēšanas vai kairinājuma sajūta rīklē.

Dažkārt simptomi var būt arī netipiski, piemēram, diskomforts rīšanas laikā, sajūta, ka ēdiens “ķeras”, vai ausu sāpes bez redzama iekaisuma. Tāpēc svarīgi skatīties uz kopainu, nevis vērtēt katru pazīmi atsevišķi.

Kāpēc pastila un tēja palīdz tikai īslaicīgi?

Pašaprūpe var sniegt īslaicīgu atvieglojumu, jo mitrina gļotādu un mazina kairinājumu. Taču, ja reflukss turpinās, simptomi atgriežas.

Biežākās kļūdas šādos gadījumos ir:

• simptomu mazināšana bez cēloņa meklēšanas;
• nepamatota antibiotiku lietošana (reflukss nav bakteriāla infekcija);
• paradumu nemainīšana – vēlas un bagātīgas maltītes, alkohols, smēķēšana, neregulārs ēšanas režīms –, tā uzturot problēmu.

Ko var darīt mājās?

Ja nav satraucošu simptomu, var sākt ar vienkāršām dzīvesveida korekcijām:

• neēst 2–3 stundas pirms gulētiešanas;
• izvairīties no lielām vakariņām un samazināt kafijas, alkohola, treknu un asu ēdienu patēriņu;
• dzert pietiekami daudz ūdens un mazināt krekšķināšanu;
• pacelt gultas galvgali par aptuveni 10–15 cm;
• pievērst uzmanību miegam un stresa līmenim.

Kad noteikti jāvēršas pie ārsta?

Ja simptomi saglabājas ilgāk par 3–4 nedēļām, atkārtojas vai sāk traucēt ikdienu, ieteicams vērsties pie speciālista. Īpaši svarīgi to neatlikt, ja parādās:

• apgrūtināta rīšana vai sajūta, ka ēdiens iestrēgst;
• elpas trūkums vai strauji progresējošs aizsmakums;
• asinis krēpās vai siekalās;
• neizskaidrojams svara zudums;
• noturīgas sāpes kaklā vai veidojums;
• ilgstoša smēķēšana kombinācijā ar aizsmakumu.

Kā var palīdzēt LOR ārsts?

LOR ārsts izvērtē rīkli un balseni un, ja nepieciešams, veic endoskopisku izmeklēšanu. Tas palīdz pamanīt kairinājuma pazīmes, izslēgt citus iespējamos cēloņus un saprast, kā rīkoties tālāk, – vai pietiek ar dzīvesveida korekcijām, nepieciešama ārstēšana, vai arī jāiesaista gastroenterologs.

Svarīgākais nav uzreiz noteikt vienu diagnozi, bet sakārtot loģisku rīcības ceļu – ko izslēgt, ko apstiprināt un kā novērst simptomu atkārtošanos.

Piesakies vizītei:

Otolaringologa konsultācija

Dr. med. otolaringologa konsultācija

Fibrolaringoskopija

Balsenes izmeklēšana ar rigīdo endoskopu

Speciālists:

Dr. med. Rūdolfs Jānis Vīksne