Balss aizsmakums un balss zudums – kad tas pāries pats, un kad jādodas pie LOR?

Vairumā gadījumu aizsmakusi vai pazudusi balss ir saistīta ar vīrusu
infekciju vai balss pārslodzi un atjaunojas dažu nedēļu laikā. Tomēr, ja
balss izmaiņas ir ilgstošas, tās nevajadzētu ignorēt. Mūsu klīnikas
vadītājs dr. med. Rūdolfs Jānis Vīksne skaidro biežākos cēloņus, riska
pazīmes un situācijas, kad noteikti jāapmeklē LOR ārsts.

Kad ikdienā esam pieraduši brīvi runāt, balss aizsmakums vai pat
pilnīgs balss zudums var būt ļoti apgrūtinošs. Pirmais jautājums parasti
ir vienkāršs – vai tas ir īslaicīgi un pāries pats, vai tomēr
nepieciešama ārsta palīdzība? Kā ārsts ikdienā redzu, ka pacienti mēdz
vai nu pārlieku satraukties par parastu vīrusa izraisītu aizsmakumu, vai
– tieši pretēji – mēnešiem ignorēt signālus, kas prasa rīcību. Svarīgi
ir saprast, kad mājas režīms ir pietiekams un kad nepieciešama balsenes
un balss saišu izmeklēšana.

Kā veidojas balss un kas ir aizsmakums?

Balss veidojas, gaisam no plaušām plūstot caur balseni un liekot
vibrēt balss saitēm. Medicīniski balss aizsmakumu sauc par disfoniju –
tās ir jebkuras izmaiņas balss tembrā, skaļumā vai tonī. Ja balss saites
ir iekaisušas, pietūkušas, kairinātas vai pārslogotas, to vibrācija
mainās – balss kļūst raupjāka, klusāka, “nogurusi” vai var pazust
pavisam.

Biežākie aizsmakuma iemesli

Visbiežāk izmaiņas balsī izraisa:

• akūts vīrusu iekaisums (laringīts) saaukstēšanās laikā;

• balss pārslodze (ilgstoša runāšana, dziedāšana, darbs trokšņainā
  vidē);

• kuņģa skābes atvilnis (īpaši, ja ir dedzināšana, rūgta garša mutē
  vai aizsmakums tieši no rītiem);

• smēķēšana un citi ārējie kairinātāji;

• sauss gaiss telpās un nepietiekama šķidruma uzņemšana;

• strukturālas izmaiņas – balss saišu mezgliņi, polipi vai hronisks
  iekaisums, kam nepieciešama padziļināta izmeklēšana.

Kas ir balss zudums?

Atšķirībā no aizsmakuma, balss zudums (afonija) ir stāvoklis, kad
cilvēks spēj runāt tikai čukstus vai balss pazūd pilnībā. Tas visbiežāk
rodas akūta balsenes iekaisuma vai izteiktas balss saišu tūskas dēļ.
Lielākoties balss atjaunojas 5–10 dienu laikā, ja tiek ievērots
saudzējošs režīms un ārstēts pamata cēlonis. Tomēr jāatceras – ja balss
pazūd pēkšņi, bez saaukstēšanās pazīmēm vai tūlīt pēc lielas balss
slodzes, tas var liecināt par nopietnāku balss saišu bojājumu, tādēļ
ieteicama savlaicīga speciālista konsultācija.

Ko var darīt mājās, ja nav “sarkano karogu”?

Ja aizsmakums ir saistīts ar saaukstēšanos vai pārslodzi un tā ilgums
nepārsniedz 1–2 nedēļas, parasti var sākt ar saudzējošu režīmu:

• Balss saudzēšana. Runājiet mazāk un mierīgāk.
  Svarīgi atcerēties, ka čukstēšana nav balss atpūta – tā balss saites
  sasprindzina pat vairāk nekā parasta runāšana.

• Šķidrums. Dzeriet pietiekami daudz ūdens – balss
  saitēm nepieciešams mitrums “no iekšpuses”.

• Mitrs gaiss. Gaisa mitrinātājs telpā var būtiski
  atvieglot pašsajūtu. Papildus var izmantot kaklā pūšamos līdzekļus uz
  eļļas vai ūdens bāzes, kā arī aptiekās pieejamās dražejas, kas palīdz
  uzturēt gļotādu mitru un mazina kairinājumu.

• Izvairīšanās no kairinātājiem. Smēķēšana,
  alkohols, ļoti karsti vai asi ēdieni, kā arī  spirtu saturoši kakla
  aerosoli var vēl vairāk sausināt un kairināt balseni.

• Atteikšanās no krekšķināšanas. Izvairieties no
  rīkles attīrīšanas ar spēku. Krekšķināšana mehāniski kairina balseni un
  var paildzināt simptomus – tā vietā labāk iedzert malku ūdens.

Kad noteikti jādodas pie ārsta?

Aizsmakusi balss var būt signāls, ka nepieciešama balsenes un balss
saišu apskate. Ieteicams neatlikt LOR ārsta konsultāciju, ja:

• aizsmakums ilgst vairāk nekā 3 nedēļas, pat ja nav citu sūdzību
  vai sāpju;

• nav vērojams uzlabojums – par spīti saudzējošam režīmam, balss
  nemainās vai pasliktinās;

• balss kļūst arvien vājāka vai rodas sajūta, ka teikumu nevar
  izrunāt līdz galam;

• ir grūtības vai sāpes norijot, kā arī sāpes, pieskaroties
  balsenei no ārpuses;

• ir noturīga “kamola” sajūta kaklā, kas nepāriet;

• ir ilgstoša smēķēšanas anamnēze – šajā grupā balss izmaiņas
  vienmēr jāizvērtē īpaši rūpīgi;

• parādās papildu simptomi, piemēram, ilgstoši paaugstināta ķermeņa
  temperatūra bez cita skaidra iemesla.

Steidzami jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības, ja parādās izteikts
elpas trūkums, skaļa, svilpjoša ieelpa, nespēja norīt siekalas vai
pēkšņs, izteikts kakla tūskas pieaugums.

Kā notiek izmeklēšana?

Mūsdienās precīzu cēloni nav nepieciešams noteikt tikai pēc
simptomiem. LOR ārsts balseni izvērtē ar fibrolaringoskopiju –
izmantojot plānu optisku instrumentu –, vai ar rigīdo endoskopiju –
izmantojot augstas izšķirtspējas kameru, kas tiek ievietota rīklē.
Izmeklējums ir īss un parasti labi panesams. Atkarībā no situācijas var
tikt ieteikta arī stroboskopija, kas ļauj detalizēti novērtēt balss
saišu vibrāciju palēninājumā.

Tieši vizuāla apskate ļauj noteikt, vai runa ir par vienkāršu
iekaisumu, pārslodzes radītām izmaiņām vai stāvokli, kam nepieciešama
mērķtiecīgāka ārstēšana vai pat ķirurģiska korekcija.

Lielākoties balss aizsmakums nav bīstams un pāriet pats no sevis.
Tomēr 3 nedēļu robeža ir brīdis, kad “pagaidīsim” taktiku vajadzētu
nomainīt pret vizīti pie speciālista. Agrīna un precīza diagnostika ļauj
jebkuru situāciju risināt daudz efektīvāk un saudzīgāk.