LOR operācija sākas nevis ar narkozi, bet ar sarunu

Anesteziologa uzdevums nav tikai “iemidzināt” pacientu pirms operācijas, bet arī izvērtēt pacienta veselības stāvokli kopumā, izvēlēties piemērotāko anestēzijas veidu, sekot līdzi dzīvībai svarīgajiem rādītājiem visas operācijas laikā un rūpēties par pacienta pašsajūtu pēc tās. Kāpēc saruna ar anesteziologu pirms LOR operācijas ir tikpat svarīga kā ar LOR ārstu, kā pacientam jāgatavojas anestēzijai un kas jāzina vecākiem, ja operācija paredzēta bērnam, skaidro mūsu klīnikas anestezioloģe-reanimatoloģe Dr. Ieva Kārkliņa-Kravale.

Anesteziologs ne tikai “iemidzina”

Pretēji izplatītajam uzskatam, ka anesteziologs ir māsu profesija, tas patiesībā ir ārsts, kura atbildība sākas pirms operācijas, izvēloties pacientam piemērotāko anestēzijas veidu, un turpinās arī tad, kad ķirurgs savu darbu jau ir paveicis un pacients – atmodies. Anesteziologs nodrošina narkozi vai sedāciju operācijas vai procedūras laikā, uzrauga vitāli svarīgos rādītājus un drošu pamošanos, vēro pacienta stāvokli pēc operācijas un gādā par pretsāpju terapiju.

LOR ārsts pievēršas specifiski degunam, ausīm vai kaklam, savukārt anesteziologu interesē viss: pacienta slimības vēsture, blakus saslimšanas, lietotie medikamenti, iepriekšējā anestēzijas pieredze, alerģijas, visas orgānu sistēmas, ikdienas paradumi, jo anestēzija iedarbojas uz visu organismu. Šī saruna pirms plānveida operācijas ir ļoti svarīga. Iepazīšanās ar pacientu ir īpaši svarīga tad, ja operācija plānota bērnam, kuram sveši cilvēki un nepazīstama vide var radīt papildu satraukumu. Tikšanās ar anesteziologu ļauj izveidot saikni un iepazīties, tādā veidā kaut nedaudz mazinot bailes un satraukumu no gaidāmās operācijas.

Nedrošas anestēzijas nav!

Anesteziologi ikdienas darbā uzklausa dažādas pacientu bailes – par to, ka viņi nespēs iemigt, pamodīsies operācijas laikā vai, gluži pretēji, pēc anestēzijas nepamodīsies, ka anestēzija nebūs droša un atstās ilgtermiņa sekas. Par anestēzijas ietekmi ilgtermiņā visvairāk mēdz bažīties vecāki, kuru bērniem tiek plānota operācija. Jāatzīst, ka vēl aizvien nav absolūtu apgalvojumu par pediatriskās anestēzijas potenciāli radītām negatīvām sekām uz bērnu centrālo nervu sistēmu. Kaut arī pētījumi turpinās, līdz šim anestēzijas saikne ar bērna mācīšanās grūtībām vai attīstības problēmām nav pierādīta.

Ikvienam pacientam ir svarīgi apzināties: nav nedrošas anestēzijas, ir tikai vienkāršāki un sarežģītāki gadījumi. Anesteziologi visus procesus vada maksimāli droši. Par nedrošu anestēziju var runāt tad, ja anesteziologs un anestēzijas māsa ievada pacientam narkozi un tad pamet viņu bez uzraudzības visas operācijas laikā, bet tas tā nenotiek, vienmēr kāds no anesteziologu komandas paliek un uzrauga pacientu.

Anesteziologs ir līdzās visā operācijas vai procedūras gaitā, uzraugot,

• lai pacients guļ nekustīgi un nejūt sāpes;
• sekojot sirdsdarbībai;
• kontrolējot asinsspiedienu;
• sekojot skābekļa saturācijai;
• uzraugot elpošanu un, ja nepieciešams, mākslīgo plaušu ventilāciju;
• pielāgojot anestēziju pacienta stāvoklim;
• nodrošinot drošu pamošanos pēc operācijas.

Kāpēc pacientam ir svarīgi būt godīgam par saviem paradumiem?

Pirms jebkuras operācijas, tai skaitā LOR operācijas, pacientam būs jāveic dažādi izmeklējumi, ko nozīmēs ārsts. Toties sarunai ar anesteziologu nav nepieciešama īpaša gatavošanās, jo anesteziologs vadīs sarunu un uzdos mērķtiecīgus jautājumus, lai iegūtu nepieciešamo informāciju.

Pacientam vissvarīgākais ir uz šiem jautājumiem godīgi atbildēt. Anesteziologa kabinets nav tā vieta, kur kautrēties vai izlikties. Speciālists neuzdod jautājumus, lai kādu kauninātu vai nosodītu, bet gan lai nodrošinātu pacienta dzīvībai un veselībai drošus apstākļus operācijas laikā. Anesteziologam nesagādā prieku jautāt – vai jūs smēķējat, vai jūs ikdienā lietojat alkoholu, – taču speciālistam šī informācija ir svarīga. Var sagaidīt, ka anestēzija uz cilvēku, kurš regulāri lieto alkoholu, iedarbosies citādi nekā uz to, kurš nedzer nemaz. Sensitīva informācija paliks starp ārstu un pacientu, taču ārstam tā ir jāzina.

Anesteziologa kabinetā būtu godīgi un bez kautrēšanās jāatbild uz anesteziologa jautājumiem par:

• hroniskām saslimšanām;
• lietotajiem medikamentiem;
• uztura bagātinātājiem, ja tādi tiek lietoti;
• alerģijām;
• smēķēšanu;
• alkohola vai citu vielu lietošanu;
• iepriekšējo anestēzijas pieredzi;
• sarežģījumiem iepriekšējo operāciju laikā.

Kāpēc pirms anestēzijas nedrīkst ēst un dzert?

Viena no prasībām, par kuru pirms plānveida operācijas ārsti pacientiem atgādinās vairākkārt, ir noteikts laiks, kas jāpavada bez ēšanas un dzeršanas. Šis noteikums jāievēro strikti, jo, ja pirms anestēzijas ievadīšanas cilvēkam ir pilns kuņģis, organismam atslābstot, tā saturs var nonākt elpceļos un radīt nopietnas nepatikšanas.

Pacienti nereti domā – nu, kas tad tur liels, ja operācijas rītā padzeršos sulu vai kafiju ar pienu. Taču sula ar biezumiem, piens vai piena maisījumi bērniem nav šķidrums, tas ir ēdiens. Ja pacients pirms anestēzijas kaut ko ir ēdis vai dzēris, tas noteikti jāpasaka ārstam, jo anestēzijas taktika var mainīties, bet atsevišķos gadījumos var pat nākties pārcelt operāciju.

Kādos gadījumos, visticamāk, anestēzija un operācija tiks atlikta?

Ja pacients ir akūti slims vai saasinājusies kāda hroniska slimība, plānveida operāciju varētu būt drošāk atlikt līdz brīdim, kad pacients jutīsies labāk. Plānveida operācija, visticamāk, tiks atlikta, ja pacientam ir:

• izteikts klepus vai citas akūtas saslimšanas pazīmes;
• paaugstināta ķermeņa temperatūra;
• bronhiālās astmas paasinājums;
• noteikti sirds ritma traucējumi;
• izteikti paaugstināts glikozes līmenis cukura diabēta gadījumā;
• alkohola reibums;
• nepietiekama sagatavošanās, piemēram, ja nav veikti visi nepieciešamie izmeklējumi pirms plānveida operācijas.

Anestēzija bērnam: vissvarīgākais ir uzticēšanās

Plānveida operācija bērnam nereti rada lielu satraukumu vecākiem. Bērns jūt gan vecāku mieru, gan satraukumu, tāpēc tas, cik lielā mērā vecāki uzticas speciālistam un cik droši jūtas, nosaka arī bērna pašsajūtu. Ar bērnu par gaidāmo operāciju vajadzētu runāt mierīgi un godīgi. Ir svarīgi, lai bērns jau pirms operācijas satiktu anesteziologu, kurš parādīs mazajam pacientam anestēzijas masku, ļaus to aptaustīt, piemērīt, pastāstīs, ka bērnam būs savs ļoti svarīgs uzdevums, lai varētu veikt operāciju. Tas ļauj izvairīties no biedējošiem pārsteigumiem un vairo bērna kā svarīga operācijas dalībnieka pārliecību.

Pārējā gatavošanās operācijai ir salīdzinoši vienkārša: bērniem bez hroniskām veselības problēmām nav nepieciešami tik detalizēti pirmsoperācijas izmeklējumi kā pieaugušajiem, pietiek ar asins analīzēm, ko nozīmē ārsts. Tāpat kā pieaugušajiem, arī bērniem ir jāievēro vismaz 6 stundu neēšanas režīms, toties pēc operācijas viņi par drosmi ir godam nopelnījuši saldējumu! Atveseļošanās periodā pēc LOR operācijām tas ir patiešām noderīgs līdzeklis, jo palīdz gan lokāli mazināt tūsku, gan sniedz pozitīvas emocijas mazajam pacientam.

Anestēzija nav tikai brīdis, kad pacients aizmieg. Tas ir process, kas sākas ar sarunu pirms operācijas un turpinās līdz pat pēcoperācijas periodam. Pacientam ir svarīgi zināt, ka anesteziologs būs līdzās visā procesā, rūpēsies par drošību, nepārtraukti sekos līdzi pacienta organisma darbībai un pielāgos anestēziju konkrētai situācijai un cilvēkam. Anesteziologs, anestēzijas māsa, ķirurgs, pacients un, ja tas ir bērns, arī viņa vecāki – visi darbojas komandā.