Sāp auss vai dzirde kļūst slāpētāka? Kā laikus atpazīt ausu iekaisumu un izvairīties no komplikācijām

Sāk sāpēt auss, dzirde kļūst slāpētāka vai rodas sajūta, it kā viss
skanētu “zem ūdens”? Daudzi to uztver kā nelielu saaukstēšanās blakni,
taču aiz šiem simptomiem var slēpties divi atšķirīgi procesi – vienkāršs
auss ventilācijas traucējums vai jau attīstījies iekaisums. Atšķirt tos
ir būtiski, jo ārstēšana katrā gadījumā ir atšķirīga. Mūsu klīnikas
vadītājs dr. med. Rūdolfs Jānis Vīksne skaidro, kā laikus pamanīt pirmās
pazīmes, kad pietiek ārstēt degunu un kad vizīti pie LOR ārsta vairs
nedrīkst atlikt.

Kāpēc deguns ietekmē ausis?

Auss ventilāciju nodrošina Eistahija kanāls – šaurs savienojums starp
aizdeguni un vidusausi. Kad iesnu laikā deguna gļotāda pietūkst, šis
kanāls var tikt bloķēts, un auss vairs netiek pietiekami ventilēta.
Sākotnēji ausī var veidoties gan pozitīvs, gan negatīvs spiediens – šo
stāvokli sauc par tubotītu.

Ja ventilācijas traucējumi saglabājas, vidusausī var sākt uzkrāties
šķidrums, kas norāda uz sekretoru vidusauss iekaisumu. Ir svarīgi
saprast, ka šajā posmā šķidruma klātbūtne vēl nenozīmē bakteriālu
infekciju. Šis ir stāvoklis, kad auss “nedarbojas” pareizi tūskas dēļ,
radot izteiktu aizlikuma sajūtu un dzirdes pasliktināšanos, taču tam vēl
nav nepieciešama ārstēšana ar antibiotikām.

Tomēr ir situācijas, kad attīstās akūts vidusauss iekaisums, kas nav
saistīts tikai ar gļotādas tūsku un spiediena izmaiņām, bet gan ar
primāru infekciju. Šādos gadījumos mikrobi no aizdegunes migrē uz
vidusausi, radot strutainu iekaisumu. Bērniem šis process attīstās īpaši
strauji anatomisko īpatnību dēļ.

7 vidusauss iekaisuma pazīmes bērniem

Tā kā mazie ne vienmēr spēj precīzi aprakstīt savas sajūtas, vecākiem
jāpievērš uzmanība šādām pazīmēm:

• Nemiers naktī: sāpes bieži pastiprinās guļus stāvoklī spiediena
  izmaiņu dēļ.

• Auss aiztikšana: bērns bieži berzē, staipa vai spiež
  ausi.

• Izmaiņas uzvedībā: nepamatota raudāšana vai
  aizkaitināmība.

• Zīdaiņiem: raudāšana barošanas laikā, jo rīšanas kustības rada
  sāpīgu spiedienu ausī.

• Atteikšanās no ēdiena: apetītes zudums vispārējā diskomforta
  dēļ.

• Reakcija uz skaņu: šķietama “neklausīšana” vai vājāka reakcija uz
  skaņām.

• Paaugstināta temperatūra: bieži pavada akūtu infekciozu
  procesu.

7 vidusauss iekaisuma pazīmes pieaugušajiem

Pieaugušajiem simptomi parasti ir skaidrāk identificējami:

• Spēcīgas, pulsējošas sāpes ausī.

• Pilnuma vai aizkritušas auss sajūta.

• Autofonija – sajūta, ka sava balss ausī skan neparasti skaļi vai
  dūcoši.

• Troksnis vai zvanīšana ausīs (tinnitus).

• Dzirdes pasliktināšanās.

• Izdalījumi no auss, kas var liecināt par bungplēvītes
  plīsumu.

• Reibonis vai līdzsvara traucējumi.

Diagnostika: kur beidzas tūska un sākas
infekcija?

Svarīgi saprast, ka aizlikums un šķidrums ausī (tubotīts / sekretors
vidusauss iekaisums) ir viena situācija, bet akūts vidusauss iekaisums –
pavisam cita.

• Tubotīts / sekretors vidusauss iekaisums: parasti nav ļoti
  izteiktu sāpju vai drudža. Šādos gadījumos galvenais uzdevums ir
  atjaunot auss ventilāciju, ārstējot degunu ar tūsku noņemošiem
  medikamentiem un hormonālo zāļu aerosoliem.

• Akūts vidusauss iekaisums: infekcija. Otoskopijā ārsts redz
  apsārtušu bungplēvīti, un pacientam ir izteikti klīniski simptomi,
  piemēram, spēcīgas sāpes un paaugstināta temperatūra. Šādos gadījumos ir
  nepieciešamas antibiotikas.

Kad vizīti pie LOR ārsta vairs nedrīkst atlikt?

Jākonsultējas ar speciālistu, ja parādās tā saucamie “sarkanie
karogi”:

• Sāpes ausī kļūst pulsējošas, durošas un arvien
  stiprākas.

• Parādās strutaini izdalījumi no auss.

• Novērojama strauja vai pēkšņa dzirdes pasliktināšanās.

• Pievienojas reibonis, izteikts nespēks vai augsta
  temperatūra.

• Novērojat pietūkumu vai apsārtumu aiz auss.

Speciālista ieteikumi profilaksei

• Ārstējiet iesnas laikus: savlaicīga tūskas mazināšana degunā ir
  labākā profilakse, lai Eistahija kanāls netiktu nosprostots.

• Saudzīga deguna higiēna: jūras ūdens aerosolus vai mājās
  gatavotos izotoniskos sālsūdens šķīdumus lietojiet uzmanīgi.

• Nekādu ausu kociņu: tie traumē gļotādu un var iegrūst sēru
  dziļāk, radot papildu sarežģījumus.

• Laiks atpūtai: dodiet organismam laiku atveseļoties – pietiekams
  miegs un atpūta vīrusu sezonā ir būtiski imūnsistēmas darbībai.

• Ierobežojumi spiediena maiņām: kamēr ventilācija ausīs nav
  atjaunojusies, nav ieteicams lidot vai nirt, jo straujas spiediena
  izmaiņas var izraisīt sāpes vai pat bungplēvītes plīsumu.

Piesaki vizīti:

LOR ārsta konsultācija (otolaringologa
konsultācija)

Konsultācija pie medicīnas zinātnes doktora otolaringologa
(Dr. med. otolaringologa konsultācija)

Auss apskate mikroskopā (otomikroskopija)

Zāļu ievadīšana vidusausī (medikamentu ievadīšana
bungdobumā)

Speciālisti:

Dr. med. Rūdolfs Jānis Vīksne