3 kļūdas, ko bieži pieļaujam, kad iesnas nepāriet: pilieni, alerģija un atlikta vizīte pie LOR ārsta

Pavasarī iesnas daudziem šķiet teju norma, jo pēc ziemas imunitāte
mēdz būt vājāka, laikapstākļi ir mainīgi, un augšējo elpceļu vīrusi
cirkulē īpaši aktīvi. Tomēr praksē ilgstošas iesnas nereti paildzina
nevis pats vīruss, bet gan mūsu pašu ieradumi. Mūsu klīnikas vadītājs
dr. med. Rūdolfs Jānis Vīksne skaidro, kā deguna pilieni var kaitēt
veselībai, kā laikus atpazīt pazīmes, kas palīdz atšķirt saaukstēšanos
no alerģijas, un kad nevajadzētu atlikt vizīti pie LOR ārsta.

Cik ilgi iesnas saaukstēšanās laikā ir
“normālas”?

Akūts virāls rinosinusīts jeb vīrusu izraisītas iesnas visbiežāk rit
savu dabisko ciklu, kas ilgst aptuveni 7–10 dienas. Slimības sākumā
parasti dominē apgrūtināta elpošana caur degunu, aizlikuma sajūta un
spiediens, kam seko izteiktāki izdalījumi. Nedēļas beigās simptomiem
pakāpeniski vajadzētu mazināties. Tomēr svarīgi atpazīt atveseļošanās
gaitu, lai nekļūdītos turpmākajā rīcībā.

Bieži pacienti uztraucas, ja iesnas nepāriet precīzi nedēļas laikā,
taču šeit būtiski saprast postvirālā rinīta jēdzienu. Tas ir posms, kad
vīruss jau ir uzveikts, bet deguna gļotāda vēl nav pilnībā
atjaunojusies, tādēļ viegli simptomi var saglabāties ilgāk. Šajā fāzē
galvenais rādītājs ir pašsajūtas dinamika – pat ja uzlabojums ir lēns,
tam jābūt pakāpeniskam. Ja ar katru dienu kļūst kaut nedaudz vieglāk,
organisms, visticamāk, pats tiek galā ar atveseļošanos.

Satraukumam pamats rodas tad, ja šis dabiskais ritms tiek traucēts.
Ja pēc 10 dienām uzlabojuma nav vai, gluži pretēji, pēc sākotnēja
uzlabojuma pašsajūta pēkšņi pasliktinās, tas var liecināt, ka situācija
vairs nav vienkārša saaukstēšanās. Šāds “otrais vilnis” bieži norāda uz
bakteriālas infekcijas pievienošanos un deguna blakusdobumu iekaisuma
(sinusīta) attīstību. Ja iesnas ir ilgstošas un nemainīgas, bez
uzlabošanās tendences, jāapsver arī alerģijas iespējamība – to precīzi
var izvērtēt speciālists.

Ko droši darīt mājās 7–10 dienas, ja tā ir saaukstēšanās
epizode?

Ja pašsajūta ir stabila un nav satraucošu simptomu, visbiežāk pietiek
ar vienkāršiem pašaprūpes pasākumiem:

• uzņemt pietiekami daudz šķidruma;

• nodrošināt kvalitatīvu miegu;

• mitrināt telpu gaisu (īpaši apkures sezonā);

• saudzīgi skalot degunu ar fizioloģisko šķīdumu;

• ja nepieciešams, lietot pretsāpju vai pretdrudža līdzekļus
  atbilstoši vecumam un lietošanas instrukcijai.

Ja iesnas ir īpaši traucējošas, īslaicīgi var lietot tūsku mazinošus
(anemizējošus) deguna pilienus vai pseidoefedrīnu saturošus
medikamentus. Jāatceras, ka šie līdzekļi mazina simptomus, bet
nepaātrina atveseļošanos.

Deguna “ātro” pilienu lietošanu ieteicams ierobežot līdz 3–5 dienām.
Ilgstoša lietošana var izraisīt medikamentozu rinītu un gļotādas
kairinājumu. Ja rodas šaubas, īpaši bērniem, ieteicams konsultēties ar
ģimenes ārstu.

1. kļūda: pilieni kļūst par “ātro risinājumu” uz pārāk ilgu
laiku

Vazokonstriktoru deguna pilieni ātri atbrīvo degunu, taču tie
paredzēti tikai īslaicīgai lietošanai. Ilgstoši tos lietojot, palielinās
risks, ka deguns sāk “prasīt” pilienus arvien biežāk. Efekts kļūst
īsāks, bet aizlikuma sajūta – izteiktāka. Nereti attīstās medikamentozs
rinīts un gļotādas kairinājums (sausums, dedzināšana, asiņošana).
Rezultātā pilieni īslaicīgi palīdz, bet kopumā problēmu tikai
paildzina.

2. kļūda: iesnas tiek ārstētas kā vīrusu infekcija, bet
patiesais iemesls ir alerģija

Ja iesnas turpinās nedēļām vai pat mēnešiem vai tām ir raksturīga
sezonalitāte, iemesls var nebūt infekcija. Alerģiskam rinītam
raksturīgas ūdeņainas, caurspīdīgas iesnas, bieža šķaudīšana (īpaši no
rīta), nieze degunā un acīs, kā arī acu asarošana. Parasti nav
paaugstinātas temperatūras. Savukārt infekcijas gadījumā biežāk novēro
vispārēju nespēku, paaugstinātu temperatūru pirmajās dienās, biezākus
izdalījumus un spiediena sajūtu sejas apvidū.

Ja cēlonis ir alerģija, ārstēšana kā saaukstēšanās gadījumā nozīmē
zaudēt laiku. Alerģijai nepieciešama cita pieeja – simptomu kontrole un
cēloņa mazināšana.

Ko darīt, ja iesnas izraisa alerģija?

• Izvairīties no alergēniem (putekļiem, dzīvnieku spalvām,
  ziedputekšņiem).

• Regulāri vēdināt telpas un veikt mitro uzkopšanu.

• Skalot degunu ar jūras ūdeni.

• Lietot antihistamīna līdzekļus pēc ārsta norādījumiem.

• Lietot kortikosteroīdu deguna aerosolu saskaņā ar ārsta
  ieteikumiem.

Smagākos gadījumos iespējama specifiskā imūnterapija – ilgtermiņa
ārstēšana, kas samazina organisma jutību pret alergēnu.

3. kļūda: vizīte pie LOR ārsta tiek atlikta

Trešā biežākā kļūda ir cerība, ka “pāries pats”, pat ja iesnas jau
pārsniedz saaukstēšanās robežas. Jo ilgāk simptomi saglabājas, jo
lielāks risks, ka attīstās hronisks iekaisums, pasliktinās oža, miegs un
dzīves kvalitāte kopumā.

Lai gan visbiežāk iesnas ir pārejošas, ir situācijas, kad tās
signalizē par nepieciešamību vērsties pie speciālista. To ieteicams
darīt, ja iesnas ilgst ilgāk par 10–14 dienām, parādās izteiktas sāpes
sejas vai pieres apvidū, ir pastāvīgs deguna nosprostojums vai pēkšņi
pasliktinās oža. Tāpat uzmanība jāpievērš, ja simptomi atgriežas pēc
šķietamas atveseļošanās.

Ja iesnas un deguna blakusdobumu sūdzības saglabājas ilgāk par trim
mēnešiem, tas var liecināt par hronisku rinosinusītu. Šādās situācijās
LOR ārsta uzdevums ir precīzi noteikt cēloni un piedāvāt mērķtiecīgu
ārstēšanu, lai novērstu slimības hronizēšanos.

Iesnas pašas par sevi nav nopietna slimība, taču ilgstoši simptomi
liecina, ka nepieciešams mainīt pieeju. Atcerieties trīs būtiskus
principus: deguna pilienus lietojiet īslaicīgi, laikus atpazīstiet
alerģijas pazīmes un nevilcinieties vērsties pie ārsta. Tas palīdzēs
izvairīties no hroniskām sūdzībām un sarežģītākas ārstēšanas.