Kā mājas apstākļos ārstēt iesnas, sāpošu kaklu un ausis?

Katru gadu, sākoties vīrusu sezonai, ārstu kabinetos atkārtojas
līdzīgs scenārijs – cilvēki nāk ar aizliktu degunu, sāpošu kaklu vai
ausu diskomfortu, cerot atrast ātru risinājumu. Ierasts šķiet, ka
visefektīvākās būs tieši antibiotikas. Taču, kā norāda mūsu klīnikas
vadītājs dr. med. Rūdolfs Jānis Vīksne, lielākoties tās nav vajadzīgas
un reizēm pat var kaitēt. Tāpēc esam apkopojuši ieteikumus, kādas
ārstēšanas metodes droši varat veikt mājas apstākļos, bet kādos
gadījumos ir svarīgi laikus vērsties pie ārsta.

Degunā sākas liela daļa vīrusu infekciju – kā ārstēt
iesnas?

Vīrusu infekcijas visbiežāk sākas tieši augšējos elpceļos, tostarp
degunā. Pirmās dienas raksturīgi ūdeņaini izdalījumi, kas vēlāk sabiezē,
un daudzi satraucas: “Vai zaļas iesnas nozīmē, ka vajag antibiotikas?”
Atbilde ir – nē, nevajag. Izdalījumu tonis biežāk atspoguļo tūskas
radīto stāzi, nevis bakteriālu infekciju. Tipiska vīrusu infekcija
pāriet 7–10 dienu laikā. Šajā periodā galvenais uzdevums ir palīdzēt
organismam tikt galā ar vīrusu, nevis censties to “uzvarēt” ar
antibiotikām.

Ko varat darīt mājās:

• uzņemt pietiekami daudz šķidruma;

• regulāri skalot degunu ar izotonisku sālsūdeni;

• īslaicīgi lietot deguna pilienus vai aerosolus, kas mazina tūsku
  (dekongestantus), stingri ievērojot norādījumus;

• rūpēties par atpūtu un pietiekamu miegu.

Ja simptomi nepāriet ilgāk par 10 dienām, pēc sākotnēja uzlabojuma
stāvoklis pēkšņi pasliktinās un parādās spēcīgas sejas sāpes pieres vai
vaigu rajonā, paaugstināta ķermeņa temperatūra un izteikts nespēks,
noteikti jākonsultējas ar ārstu. Tas var liecināt par bakteriālu
infekciju, un šādos gadījumos antibiotikas tiešām var būt nepieciešamas,
taču lēmumu par to izvēli un lietošanas ilgumu pieņem ārsts.

Kakla sāpes visbiežāk saistītas ar infekcijām – kā ārstēt
sāpošu kaklu?

Kakla sāpes ir viens no simptomiem, kas visvairāk biedē pacientus.
Taču lielākoties tās kopā ar iesnām, klepu un nelielu temperatūru pavada
vīrusu infekciju. Šādos gadījumos rīkles apsārtums nav signāls
antibiotiku nepieciešamībai, bet gan imūnsistēmas aktīvam darbam.

Bakteriālā tonsilīta jeb angīnas simptomi ir spēcīgas, ātri
progresējošas kakla sāpes, grūta un sāpīga norīšana, augsta temperatūra,
balti vai strutaini aplikumi uz mandelēm, sāpīgi kakla limfmezgli, un,
kas ir būtiski, – parasti nav iesnu un klepus. Šādā situācijā ārstēšanu
jāizvērtē rūpīgi – antibiotikas var būt nepieciešamas, bet tikai pēc
ārsta apskates.

Bīstami simptomi, kas prasa steidzamu ārsta apmeklējumu:

• grūtības atvērt muti;

• nespēja norīt pat siekalas;

• vienpusējs kakla vai žokļa apvidus pietūkums.

Tie var liecināt par peritonsilāru abscesu, ko ārstē neatliekami.

Ausu problēmu biežākais vaininieks ir deguns – kā ārstēt
sāpošas ausis?

Ausu sāpes bieži ir sekas, nevis pamats. Deguna un aizdegunes
gļotādas tūska bloķē Eistahija kanālu (kanālu, kas savieno aizdeguni ar
vidusausi), auss vairs “neelpo” un parādās tādi simptomi kā sāpes,
spiediena sajūta, slāpēta skaņa un sajūta kā “zem ūdens”. To sauc par
tubotītu, un tas ir ļoti izplatīts vīrusu sezonā. Lai arī parasti
tubotīts nav bīstams, tas var būt nepatīkams. Svarīgi atcerēties:
ārstēšana jāvērš uz deguna ventilācijas uzlabošanu un tūskas mazināšanu.
Tikai tad, kad atjaunojas normāla ventilācija, arī ausij kļūst labāk –
un uzlabojums ne vienmēr ir tūlītējs.

Akūtam vidusauss iekaisumam parasti ir izteiktāki simptomi –
pulsējošas vai durošas sāpes ausī, paaugstināta temperatūra, iespējami
arī strutaini izdalījumi no auss. Arī pēkšņa vai strauji progresējoša
dzirdes pasliktināšanās var būt saistīta ar iekaisuma procesu vidusausī,
tāpēc šādus simptomus nedrīkst ignorēt – tie noteikti jāizvērtē
ārstam.

Ja parādās pietūkums aiz auss, turpinās izdalījumi vairākas nedēļas,
pievienojas reibonis vai līdzsvara traucējumi, nepieciešama steidzama
apskate pie speciālista.

Kad noteikti jākonsultējas ar ārstu?

Atcerieties vērsties pie ģimenes ārsta, ja:

• vīrusa simptomi nepāriet ilgāk par 10–14 dienām;

• stāvoklis strauji pasliktinās pēc sākotnēja uzlabojuma;

• paaugstināta ķermeņa temperatūra, kas saglabājas vairāk nekā 4
  dienas.

Pie otolaringologa (LOR speciālista) jāvēršas, ja:

• parādās izteiktas sāpes sejā, ausī vai kaklā;

• ir elpas trūkums, apgrūtināta elpošana vai rīšana;

• rodas izteikts nespēks, reibonis vai sajūta, ka “kaut kas nav kā
  parasti”.

Neatliekamā medicīniskā palīdzība jāsauc, ja:

• ir apgrūtināta elpošana;

• nespējat norīt pat siekalas;

• ir izteikts, strauji pieaugošs pietūkums kaklā vai aiz
  auss;

• parādās apziņas traucējumi.

Piesakies vizītei:

LOR ārsta konsultācija (otolaringologa
konsultācija)

Konsultācija pie medicīnas zinātnes doktora otolaringologa
(Dr. med. otolaringologa konsultācija)

Deguna endoskopija (deguna un aizdegunes endoskopiska
izmeklēšana)

Auss apskate mikroskopā (otomikroskopija)

Balsenes fleksibla endoskopija
(fibrolaringoskopija)

Speciālisti:

Dr. med. Rūdolfs Jānis Vīksne