Pāriet uz saturu
Deguns visu laiku aizlikts? 5 iemesli, kurus nevajadzētu ignorēt
8 min

Deguns visu laiku aizlikts? 5 iemesli, kurus nevajadzētu ignorēt

Otolaringologa konsultācija

Otolaringologs jeb ausu, kakla un deguna ārsts (LOR) specializējas ausu, deguna, rīkles, galvas un kakla slimību diagnostikā un ārstēšanā gan pieaugušajiem, gan bērniem.

€60
20 min

Vīrusu izraisītas iesnas parasti pāriet dažu dienu līdz divu nedēļu laikā, taču pastāvīgs deguna aizlikums var liecināt par citu problēmu, kam nepieciešama mērķtiecīga ārstēšana. Mūsu klīnikas operējoša otolaringoloģe Dr. Inese Daine-Loža skaidro, kā atšķirt atkārtotas saaukstēšanās no ilgstošām deguna problēmām, kādi ir pieci biežākie aizlikuma cēloņi un kad noteikti jāvēršas pie LOR ārsta.

Kad deguna aizlikums nav parasta saaukstēšanās?

Akūtas vīrusu izraisītas iesnas visbiežāk ilgst aptuveni 7–10 dienas, dažkārt līdz divām nedēļām. Šajā laikā deguna gļotāda pakāpeniski atjaunojas, mazinās tūska un izdalījumi, un elpošana caur degunu normalizējas.

Būtiskākais rādītājs ir ne tikai simptomu ilgums, bet arī tas, vai starp slimošanas reizēm deguna elpošana pilnībā atjaunojas un simptomi izzūd. Ja pēc katras saaukstēšanās elpošana atkal kļūst brīva, visticamāk, tās ir atsevišķas vīrusu epizodes. Savukārt, ja aizlikums nepāriet pilnībā, saglabājas izdalījumi vai simptomi periodiski uzlabojas un atkal pasliktinās, jāmeklē cits iemesls.

Ja sūdzības turpinās ilgāk par 10–14 dienām bez uzlabojuma vai atkal pastiprinās pēc šķietamas atveseļošanās, ja ir izteikts vienpusējs aizlikums, atdalījumi ar nepatīkamu aromātu, sāpes sejā, drudzis vai ausu sāpes, būtu ieteicams konsultēties ar ārstu.

Pieci biežākie ilgstoši aizlikta deguna iemesli

Ilgstošu deguna aizlikumu var izraisīt dažādi iemesli, un to, kas vainojams katrā konkrētajā gadījumā, var noteikt LOR ārsts. Biežākie iemesli, kādēļ deguns var būt ilgstoši aizlikts, ir:

  • alerģisks rinīts,
  • dažādu kairinātāju ierosināts nealerģisks rinīts,
  • izliekta deguna starpsiena,
  • palielinātas deguna gliemežnīcas,
  • deguna polipi.

Alerģisks rinīts. Ja deguna aizlikumam pievienojas tādi simptomi kā ūdeņaini izdalījumi, nieze, bieža šķaudīšana, acu asarošana vai nieze, viens no iespējamiem iemesliem ir alerģija. Tā var izpausties sezonāli, piemēram, ziedputekšņu laikā, bet var arī būt klātesoša visu gadu, ja alergēni ir, piemēram, putekļu ērcītes vai mājdzīvnieki.

Svarīgi novērot, vai simptomi pastiprinās noteiktā vidē vai pēc saskares ar konkrētiem faktoriem. Alerģiska rinīta gadījumā nepietiks tikai ar iesnu simptomu ārstēšanu, bet būs nepieciešama arī alergologa konsultācija. Tādā gadījumā mūsu klīnikas ārsti sastāda atbilstošu ārstēšanas plānu.

Nealerģisks rinīts. Deguna gļotādu var kairināt arī dažādi citi ārējās vides faktori, piemēram, pastāvīgu aizlikumu un izdalījumu veidošanos var veicināt:

  • tabakas dūmi,
  • darba vai pilsētvidē esoši putekļi,
  • spēcīgas smaržvielas un citas ķīmiskas vielas;
  • dažiem cilvēkiem deguna aizlikumu provocē gaisa temperatūras maiņa, hormonālas svārstības, asi ēdieni un alkohols.

Svarīgi būtu atsevišķi uzsvērt pārlieku ilgu deguna pilienu vai aerosolu – tā saucamo dekongestantu, kas strauji mazina deguna tūsku, – lietošanu. Tie var būt noderīgi akūtu iesnu laikā, tomēr tos nevajadzētu lietot ilgāk par 3–5 dienām. Šo līdzekļu ilgstoša lietošana var novest pie citas būtiskas problēmas – medikamentozajām iesnām, kad deguns vairs “neprot” brīvi elpot bez regulāras šo medikamentu lietošanas.

Pacienti nereti zina, ka ilgstoši šādus līdzekļus lietot nevajag, tāpēc aptiekā nopērk cita nosaukuma aerosolu. Taču aktīvā viela tajā ir tā pati, un rezultātā cilvēks turpina lietot to pašu medikamentu būtiski ilgāk, nekā tas pieļaujams. LOR ārsts var palīdzēt izvēlēties piemērotu ārstēšanas plānu un smagākos gadījumos apsvērt arī mazinvazīvu ķirurģisku risinājumu.

Deguna starpsienas izliekums jeb deviācija. Deguna starpsienas izliekums ir bieži sastopama atrade, taču ne katra izliekta starpsiena rada sūdzības. Problēma rodas tad, ja tas būtiski apgrūtina gaisa plūsmu degunā. Šādos gadījumos var būt raksturīgi, ka:

  • viena nāss elpo sliktāk,
  • var atkārtoties deguna blakusdobumu iekaisumi,
  • var būt sliktāka vidusauss ventilācija,
  • var pastiprināties krākšana,
  • novēro mutes elpošanu miegā vai pie fiziskas slodzes;
  • dažkārt cilvēks dod priekšroku gulēšanai noteiktā pozā, jo citādi elpošana kļūst pārlieku apgrūtināta.

Tūsku mazinoši aerosoli var īslaicīgi atvieglot deguna elpošanu, taču nevar izmainīt kaula un skrimšļa struktūru. Tādēļ nepieciešama atbilstoša izmeklēšana un var tikt apsvērta ķirurģiska ārstēšana.

Palielinātas deguna gliemežnīcas. Deguna gliemežnīcas palīdz sasildīt un mitrināt ieelpoto gaisu, taču iekaisuma, alerģijas vai ilgstoša kairinājuma dēļ tās var palielināties un radīt pastāvīgu aizlikumu. Šis deguna aizlikums var būt mainīgs. Guļus stāvoklī simptomi var pastiprināties.

Palielinātu gliemežnīcu ārstēšana ir atkarīga no problēmas cēloņa. Ja ar medikamentiem iespējams mazināt gļotādas iekaisumu un tūsku vai kontrolēt alerģiju, kas izraisa gliemežnīcu palielināšanos, ar nozīmēto ārstēšanu elpošana var uzlaboties. Taču, ja problēma nepadodas medikamentozai terapijai un sūdzības saglabājas, var būt nepieciešama ķirurģiska ārstēšana.

Deguna polipi. Vēl viens iemesls, kas rada ilgstošu deguna aizlikumu, var būt deguna polipi. Hroniskam polipozam rinosinusītam raksturīga ilgstoši apgrūtināta deguna elpošana, kuru nereti var pavadīt:

  • spiedoša sajūta deguna blakusdobumu rajonā vai uz zobiem,
  • galvassāpes,
  • ožas izmaiņas, kas var ietekmēt arī garšas sajūtu.

Deguna polipi ir vērā ņemams faktors atkārtotu deguna blakusdobumu iekaisumu gadījumā. Tomēr polipus un citas strukturālas izmaiņas nevar droši noteikt tikai pēc simptomiem – nepieciešama LOR ārsta apskate, lai spriestu par turpmāko izmeklēšanas un ārstniecības taktiku.

“Iesnu nav, bet caur degunu paelpot nevaru” – kāpēc?

Deguna aizlikumu ne vienmēr izraisa izdalījumi vai anatomiskas īpatnības. Elpošanu var apgrūtināt arī izmainīta gļotāda, ko izraisa sauss gaiss. Tas ir sevišķi raksturīgi apkures sezonā, kad gaiss telpās kļūst sauss – tas var izžāvēt gļotādu, veicināt kreveļu veidošanos vai pat deguna asiņošanu. Tāpat līdzīgi deguna gļotāda tiek noslogota karstā klimatā, kad tiek lietots gaisa kondicionieris.

Ja deguns regulāri asiņo un veidojas daudz kreveļu, ir svarīgi noskaidrot cēloni. Droši vien katram ir gadījies paurbināt degunu, taču ar to jābūt uzmanīgiem – tā var viegli traumēt gļotādu. Ja degunā ir kreveles, gļotāda saudzīgi jākopj un jāmitrina ar speciāliem līdzekļiem, tāpēc vēlams doties pie speciālista un nekautrējoties pastāstīt par šādu problēmu. Mūsdienās pieejami dažādi līdzekļi, ar kuru palīdzību deguna gļotādu var atveseļot.

Kad noteikti jādodas pie LOR ārsta?

Steidzama medicīniska palīdzība nepieciešama, ja līdz ar deguna sūdzībām parādās:

  • pietūkums vai apsārtums ap aci,
  • redzes izmaiņas,
  • ļoti stipras galvassāpes,
  • apjukums,
  • spranda stīvums,
  • nopietnas elpošanas grūtības.

Kā norit LOR ārsta konsultācija?

Izmeklēšana sākas ar sarunu par pacienta problēmu, simptomu ilgumu un to raksturu, iespējamiem izraisītājiem un iepriekšējo ārstēšanu. Pēc tam ārsts veic deguna apskati un, ja nepieciešams, izmeklē endoskopiski, lai izvērtētu gļotādu un citas anatomiskās vai iekaisīgās izmaiņas. Var būt nepieciešami radioloģiskie izmeklējumi vai cita profila speciālistu (piemēram, alergologa, gastroenterologa vai pneimonologa) konsultācija.

Ārstēšana ir atkarīga no cēloņa. Reizēm pietiek ar medikamentiem un kairinātāju ietekmes mazināšanu, citkārt nepieciešama ķirurģiska korekcija. Piemēram, ja cilvēkam bijusi deguna trauma un ir redzams, ka tās rezultātā deguna ejas ir bloķētas, medikamenti nepalīdzēs un būs nepieciešama ķirurģiska ārstēšana.

Nevajag censties sadzīvot ar grūti elpojošu degunu, bet gan noskaidrot problēmas cēloņus un kopā ar ārstu izvēlēties piemērotāko risinājumu.

Dr. Inese Daine-Loža

Dr. Inese Daine-Loža

Operējoša otolaringoloģe

Mūsu ārsti

Dr. Inese Daine-Loža

Dr. Inese Daine-Loža

Operējoša otolaringoloģe

Dr. Inese Daine-Loža ir sertificēta, operējoša otolaringoloģe, kas konsultē, diagnosticē un ārstē ausu, deguna un kakla saslimšanas gan bērniem, gan pieaugušajiem.

piearsta.lv Speciālista profils
Dr. med. Rūdolfs Jānis Vīksne

Dr. med. Rūdolfs Jānis Vīksne

Medicīnas zinātņu doktors, operējošs otolaringologs, LORENT klīnikas vadītājs

Dr. med. Rūdolfs Jānis Vīksne ir sertificēts otolaringologs un ķirurgs, kura profesionālā darbība apvieno klīnisko praksi, pētniecību un jauno ārstu izglītošanu. Ikdienā viņš strādā gan ar bērniem, gan pieaugušajiem, palīdzot dažādu ausu, kakla un deguna saslimšanu gadījumos – no biežām ikdienas problēmām līdz sarežģītām situācijām, kurās nepieciešama ķirurģiska ārstēšana.

piearsta.lv Speciālista profils
LORENT
Dr. med. doc. Gunta Segliņa

Dr. med. doc. Gunta Segliņa

Medicīnas zinātņu doktore, operējoša otolaringoloģe

Dr. med. doc. Gunta Segliņa ir pieredzējusi otolaringoloģe, kura ikdienas klīnisko darbu apvieno ar akadēmisko darbību Rīgas Stradiņa universitātes Otorinolaringoloģijas katedrā. Savā darbā viņa balstās uz pierādījumos balstītu medicīnu, klīnisko pieredzi un cieņpilnu attieksmi pret katru pacientu – gan bērnu, gan pieaugušo.

piearsta.lv Speciālista profils
Annija Šķērstiņa

Annija Šķērstiņa

Audiologopēde

Annija Šķērstiņa strādā ar bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem, kuriem ir runas, balss vai rīšanas traucējumi, nodrošinot profesionālu un individuāli pielāgotu terapiju. Viņas darbā būtiska ir sistemātiska pieeja un cieša sadarbība ar pacientu, lai sasniegtu ilgtermiņa uzlabojumus.

piearsta.lv Speciālista profils
LORENT

Privāta ausu, kakla un deguna klīnika Mežaparkā ar pieredzējušiem speciālistiem un mūsdienīgu aprīkojumu.

Ārstniecības iestādes kods: 001000433

Saites

Kontakti

Darba laiks

P.–Pk. 9:00 – 18:00
Sestdiena Slēgts
Svētdiena Slēgts

© 2026 LORENT. Visas tiesības aizsargātas.